Cienījamie pacienti!
Mūsu ģimenē ar neiroķirurģiju nodarbojas jau vairāk nekā 50 gadus trijās paaudzēs, Mans tēvs- Docents Ilmārs Puriņš bija Neiroķirurģijas centra dibinātājs Stradiņa slimnīcā un viena no galvenajām viņa medicīniskajām kaislībām bija radikulītalt ķirurģija 60 un 70-jos gados.
Es strādāju kā aktīvs neiroķirurgs no 1979. gada un arī es pēdējos divdesmit gadus visvairāk veltu sevi radikulīta slimniekiem, diagnosticēšanai un ķirurģiskai ārstēšanai. Vēl mūsu ģimenē ir trešā neiroķirurgu paaudze- Kārļa Puriņa personā, taču viņš šobrīd vēl mācās un strādā, lai kļūtu par labi izglītotu neiroķirurgu- Latvijas Universitātes Neiroķirurģijas rezidentūrā un doktorantūrā Upsalas Universitātē Zviedrijā..
Šajā vēstulē Jums, mani cienījamie pacienti, es centos tēžu veidā izskaidrot tos jautājumus, pieņēmumus un tautā folklorizētos jautājumus, kurus dzirdu savā kabinetā un jau vairāk kā 30 gadus šīs ir arī manas domas par problēmu- radikulīts. Lasiet veseli!
Par epilepsiju
Epilepsija ir samērā bieži sastopama saslimšana. Ar to slimo apmēram 0.3% no iedzīvotājiem. Paziņu, radu vai draugu lokā mums bieži ir cilvēki , kuri arī cieš no šīs slimības.
Neskatoties uz mūsdienu ārstēšanās iespējām, iesakņojušies ir uzskati, ka šo slimību nevar ārstēt vai arī pacientiem būtiski palīdzēt. Cilvēki uzskata, ka epilepsija ir tikai un vienīgi krišana zemē un to pavadoši krampji, putas no mutes. Ļoti bieži netiek atpazīt tās epilepsijas formas, kas noris bez krampjiem, kā arī apziņas traucējumi līdzīgi ģīboņiem.
Bieži epilepsijas formu absancus neatpazīst bērniem.
Tiem raksturīga īslaicīga samaņas atslēgšanās, sastingums, nesekošana notiekošajam.
Šīs parādības novēro ģimenes locekļi vai skolotājs, bet izskaidro kā neuzmanību, „aizdomāšanos”.
